Piecu gadu laikā par dzīvnieku mocīšanu cietumsods piespriests 11 cilvēkiem

Piecu gadu laikā pēc Krimināllikuma 230.panta - par ar cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem reāla brīvības atņemšana piespriesta 11 cilvēkiem.

Kā informēja Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks, kopš 2003.gada 1.janvāra līdz šā gada vasarai prokuratūras uzraudzībā par minētiem noziegumiem atradās 203 kriminālprocesi, no tiem 28 vēl turpinās pirmstiesas izmeklēšana. 18 kriminālprocesi šo gadu laikā apturēti, jo nav izdevies atrast vainīgās personas, 54 procesi izbeigti vēl pirms apsūdzību celšanas. Desmit gadījumos par izbeigšanas iemeslu minēts tas, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums, 39 gadījumos lietas izbeigtas noziedzīga nodarījuma sastāva neesamības dēļ, bet viens process izbeigts, jo iespējamā vainīgā persona mirusi.
Piecu gadu laikā prokuratūra 83 procesos cēlusi apsūdzības 95 personām. Prokuratūra vienu procesu izbeigusi, jo vainīgā persona izlīgusi ar cietušo pusi. Vēl deviņi kriminālprocesi prokuratūrā izbeigti, nosacīti atbrīvojot personu no kriminālatbildības. Vēl viens process izbeigts, jo nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu.
Septiņi kriminālprocesi prokuratūrā pabeigti, piemērojot prokurora priekšrakstu par sodu, bet izskatīšanai tiesās nodoti 67 procesi.
Pēc Vaska teiktā, tiesas taisījušas spriedumu un piemērojušas notiesājošus sodus 68 personām, no kurām 11 piespriesta reāla brīvības atņemšana. Savukārt 32 personas saņēmušas brīvības atņemšanu nosacīti. Vēl 12 cilvēkiem par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem piespriests piespiedu darbs, 13 - naudas sods. Divus cilvēkus tiesa atbrīvoja no kriminālatbildības un kriminālsoda, piemērojot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus. Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Krimināllikuma 230.pantā paredzētais sods ir samērīgs un bargāka soda noteikšana neatrisinās problēmas, kas vērojamas cilvēku attieksmē pret dzīvniekiem.
Savukārt Tieslietu ministrija (TM) uzskata, ka saistībā ar administratīvo atbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētās maksimālās soda robežas ir nepietiekamas.
Tas teikts TM atbildē Valsts prezidenta kancelejai, kura iepriekš bija vērsusies gan Ģenerālprokuratūrā, gan TM, pieprasot sniegt informāciju par piemēroto sodu praksi saistībā ar noziegumiem pret dzīvniekiem, aģentūru LETA iepriekš informēja Valsts prezidenta preses sekretāre Inta Lase.
Ņemot vērā to, ka TM vadītā darba grupa pašreiz izstrādā jaunu Administratīvo sodu likumprojektu, minētajā darba grupā tiks aktualizēts jautājums par nepieciešamību palielināt maksimālās soda naudas robežas gan fiziskajām, gan juridiskajām personām, kas saistītas ar cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.
Tāpat TM informējusi Valsts prezidenta kanceleju, ka jautājums par to, kādi no Dzīvnieku aizsardzības likuma 4.panta pirmajā daļā minētajiem aizliegtas cietsirdīgas izturēšanās pret dzīvniekiem veidiem būtu papildus kriminalizējami, tiks nodots izvērtēšanai pastāvīgajai TM Krimināllikuma darba grupai.
Savukārt attiecībā uz Krimināllikuma 230.panta sankcijas samērīgumu ar pantā paredzēto noziedzīgā nodarījuma sastāvu gan Ģenerālprokuratūra, gan TM paudušas līdzīgu viedokli, proti, ka noteiktās brīvības atņemšanas soda maksimālā robeža - četri gadi - ir pietiekami augsta un tās palielināšana nav nepieciešama. Ģenerālprokuratūra arī norāda, ka bargāka soda noteikšana neatrisinās problēmas, kas vērojamas sabiedrībā cilvēku attieksmē pret dzīvniekiem. Tomēr Ģenerālprokuratūra raksta, ka pastāv zināmas problēmas, kas saistītas ar noziedzīga nodarījuma izmeklēšanu saistībā ar Krimināllikuma 230.panta pārkāpšanu, jo valstī nepastāv institūcijas, kurām ar normatīviem aktiem būtu uzlikts pienākums veikt dzīvnieku veterinārās ekspertīzes un izņemto traumēto dzīvnieku izmitināšanu un tālāku aprūpi.
Tāpat nepastāv metodiskie noteikumi veterināro ekspertīžu veikšanai, tostarp par dzīvniekiem nodarītā kaitējuma kritērijiem un par organizatoriskiem jautājumiem, kas saistīti ar minēto ekspertīžu noteikšanu. Tāpēc Valsts prezidenta kanceleja ir nosūtījusi pieprasījumu Zemkopības ministrijai sniegt viedokli par minētās problēmas iespējamiem risinājumiem.
Atbildes atbildīgajām institūcijām Valsts prezidents Valdis Zatlers pieprasīja pēc plašsaziņas līdzekļos izskanējušām ziņām par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.
Žurnālists Lato Lapsa saistībā ar gadījumu, kad Carnikavā jaunieši rīdīja suni aprīt mazus kaķēnus, iepriekš Valsts prezidentam un arī citām institūcijām bija nosūtījis iesniegumus, lūdzot paskaidrojumus.

LETA
14. septembris 2008 13:51