Adoptētie dzīvnieki
Šeit var iepazīties ar tiem, kuri jau veiksmīgi iekārtojušies jaunās ģimenēs:Fidžī
Toreiz:
Fidžī un viņas pieci mazie bumbulīši
Fidžī stāsts:
Reiz man bija ģimene, bet tad kaut kas notika un es atgadījos uz ielas - viena, neaizsargāta, svešā vietā, turklāt zem sirds jau gaidīju savus mazulīšus! Joprojām nesaprotu - kāpēc mani pameta??? Bet nu par pagātni vairs nerunāsim.
Nav jau man daudz brīvā laika, bet pastāstīšu kā mums tagad iet:
15.jūlijā man atbrauca pakaļ... Nebiju nedz uztraukusies, nedz sabijusies! Zināju, ka pēc piedzīvotā, pārmaiņas noteikti būs tikai labas. Mani paņēma ar visu izveidoto kasti, kurā smuki čucēja mani mazuļi.
No sākuma braucām pie kaut kāda dzīvnieku daktera... Tad gan es mazliet sāku uztraukties, jo nesapratu kas notiks. Viss bija labi, esmu vesela un man nav pat blusu!!! Nu, bet to jau es uzreiz tiem cilvēkiem varēju pateikt...
Šobrīd esmu drošībā, tieku lutināta, samīļota un pilnībā uzticos cilvēkiem! Pat savus mazos mazulīšus ļauju pieskatīt, kamēr pati eju paēst un maliņā pagulēt.
Man ļoti patīk, ja mani paņem klēpī un samīļo, parunājās un pakasa vēderiņu! Savu labpatiku izrādu skaļi, jo skaļi murrājot...
Neatceros vairs kad un kā, bet man nav viens apakšējais ilknītis, un kad es smaidu un runājos, mana pagaidu saimniece saka, ka es izskatos ļoti šarmanti.
Mani mazie bērniņi visi man ir ļoti mīļi un prātīgi! Visi ēd kā nākas... Tikai viens - pats mazākais - ir liels aktīvists un pa reizei izlien ārā no midziņas - kaut gan actiņas viņam vēl ciet, bet šobrīd ir jau dikti ziņkārīgs. Par laimi, mūsu midziņā viss ir uztaisīts tā, ka mans mazais nekur tālu nevar aizčabināt!
Murrr... Tagad man vairs nav laika pļāpāt... jāiet samīļot bērniņus! Bet es noteikti pēc kāda laika jums visiem pastāstīšu kā mums visiem iet. Lai jums labs garastāvoklis, un jā, pēc 2 mēnešiem es sev un saviem mazajiem sākšu meklēt jaunas, drošas un vis-vislabākās mājas!
Smaidīgā Fidžī
15.07.2009.
Tagad:
Visi pieci Fidžī bērniņi jau labu laiku kā ir atraduši sev saimniekus - skatīt tepat zemāk par Lokki, Flēru Fabiu, Belko, Fionu un Frikiju. Un nu arī pati Fidžī par savām pilntiesīgi var saukt savas vēl nesen pagaidu mājas. Kā jau tas nereti notiek - kaķenīte un pagaidu māju iemītnieki ir saraduši un nespēj vairs pieņemt domu, ka būtu jāšķiras. Un kāpēc gan to darīt, ja kopā ir tik labi!
Fidžī jaunā dzīve.
Rudīte
Toreiz:
Skaistā Rudīte ir apmēram 2 gadus jauna un ļoti mīlīga kaķenīte, kurai pat it kā ir saimnieks. Tik vien tā bēda, ka tā saucamie pašreizējie saimnieki uzskata, ka kaķenīti var tā vienkārši izlikt ziemā uz ielas un pateikt, lai jau dzīvo tagad ārā!
Kaimiņi vairs nespēja noskatīties uz šo salstošo "nelaimes čupiņu", bet arī nevarēja pārliecināt saimnieku, ka istabas kaķis nevar dzīvot ārā un par sevi parūpēties. Kāds žēlsirdīgs cilvēks nolēma kaķenīti atnest uz pārbaudi klīnikā un lūdza palīdzēt atrast kaķenītei jaunus saimniekus!
Esam noskaidrojuši, ka Rudītes īstā saimniece ir mirusi, bet tuviniekiem kaķenīte nav vajadzīga! Tāpēc lūdzam atsaukties cilvēkus, kas var sniegt mājīgu siltumu un mīļumu šai saimnieci zaudējušajai kaķenītei.
Raksturā Rudīte ir mazliet kautrīga, mīlīga kad paņem klēpī!
Otto
Toreiz:
Mazais, nosalušais puika tika atrasts kādā janvāra vakarā pieturā. Runčuks bija tik ļoti nosalis, ka visu ceļu līdz klīnikai trīcēja kā maza apšu lapa.
Par laimi, mazajam Otto par aukstumu vairs nav jāsatraucas. Tagad mazais ir pilnīgi vesels 3 mēnešus jauns runčuks, kuram ļoti patīk mīļoties un murrāt!
Ēdiena ziņā Otiņš nav izvēlīgs, bet viņam ļoti garšo gaļas putriņas. Otto var sadzīvot kopā ar citiem kaķiem, jo no tiem nebaidās!
Tagad:
Vakar 7.feburārī mazais un mīļais Otto Otiņš aizbrauca ar saviem jaunajiem saimniekiem uz Jelgavu.
Mazais būs istabas kaķis, kurš tiks ļoti mīlēts un lutināts. Prieks, ka jaunie saimnieki Gatis un Diāna mazo Otto ieraudzīja, jo tieši šādu kaķīti jaunais pāris meklēja jau divus mēnešus.
Visi esam ļoti priecīgi, ka kārtējais murrātājs ir ticis pie labām mājām!
Ziemassvētku kaķēni
Kādā VETklīnikā tieši dienu pirms Ziemassvētkiem atnāca cilvēks un teica, ka viņam ir 3 mazi kaķēni (no mājas kaķenes), kurus nesīs midzināt! Klīnikas darbinieces sarunāja, lai mazos paturot vēl pāris dienas pie sevis un pēc svētkiem lai nes uz klīniku!
Tāds ir mazo, nu jau 2 mēnešus jauno kaķēnu sākuma stāsts!
Tagad nu visi trīs veselie un brašie mazuļi meklē sev mājas un labu saimnieku.
Rudais un Melnibaltais ir runčuki, Trīskrāsainā ir kaķenīte.
Melnais Princis
Toreiz:
Tieši pirms sala uz klīniku Mežciemā tika atnests šis pilnīgi veselais runčuks iemidzināšanai. Klīnikas dakterītēm necēlās roka šādu skaistuli un mīļumu, turklāt veselu - eitanizēt! Līdz ar to mincis jau pāris dienas dzīvo klīnikā un priecē tās darbiniekus!
Viena tik nelaime, mincis klīnikā nevar palikt, jo klīnika tomēr ir slimo dzīvnieciņu slimnīca un jāatbrīvo vieta kādam, kuram tā ir daudz nepieciešamāka!
Runčuks ir aptuveni piecus gadus jauns. Ļoti skaists un gudrs kaķis, kuram ļoti patīk sēdēt klēpī un murrāt. Mincis klīnikā tika kastrēts, vakcinēts un attārpots!
Tagad:
Melnais princis kādā jaukā ģimenē ir pārtapis par "Mūsu Mameluku" (īsvārdiņā Luks) un ir lieliski iekārtojies savās jaunajās mājās, kur to pagaidām piesardzīgi uzņem vēl trīs kaķi: Strīpiņa, Muskatiņa un Šoniņš. No jaunās saimnieces esam saņēmuši garu aprakstu par to, kā Mameluks ir iedzīvojies, lūk daži fragmenti iz Mameluka jaunās dzīves:
"Šodien beidzot mājās ir abi mani dēli. Sajūsma nerimst ne mirkli! Mums pat bija jāmeklē svarus, lai tak var to smagsvarnieku novērtēt arī kilogramos! Ir draudzīgs ar visiem, kas vien viņu paglāsta un pabužina. Nepatīk pēkšņi trokšņi, skaļa mūzika (ienākot melomānu, ģimenē ar to gan nāksies sadzīvot!), bet tad tik mazliet pamūk, cik nu cienīgais izskats ļauj.
...
Mameluks pat murrā, tikai ļoti, ļoti viegli un klusi. Bet dēļ Mameluka īpatnējās ņaudēšanas mēs viņu pat dēvējam par Svirčok (circenis - kr.v.), jo tās skaņas ir ļoti līdzīgas. Ir tikai tāds kluss un čīkstošs "Ņe". Smieklīgi, ja paklausās Šones aplam skaļo un nebeidzamo "Mjāāāāāāāāāāūūūūūūūūūū!".
...
Starp citu, runcim ļoti patīk viņa jaunais vārds un viņš to uzreiz pieņēma un akceptēja. Tas gan nenozīmē, ka kaķis ir kā dresēta žurka! Mamelukam ir savs raksturiņš un milzīgs Es, ko nemaz nevar tā ielikt šauros rāmjos. Man svarīgi, lai kaķis iet uz kastīti un nekāpj uz ēdamgalda, pārējais ir kaķa brīva improvizācija. Pagaidām mēs labi saprotamies, un Mameluks tīri labi apjauš, ka ēdamgals un rakstāmgalds ir divas atšķirīgas mēbeles.
...
Uz katru:"Mameluk!" klusi iečirkstas (viņš neņaud, bet čirkst kā circenis), pagriež galvu vai vismaz ausis attiecīgajā virzienā. Tas gan nenozīmē, ka viņš arī klausa un iet pie saucēja. Ja vēlas, tad jā, ja nē, tad pūt zem astes!
...
Man prieks par Mameluku - viņš ir ļoti runātīgs! Staigā apkārt ņurkstēdams un čirkstēdams! Vispār nebiju dzirdējusi šādu kaķa "dialektu". Šorīt Mameluks murrāja! Dzirdami! Pirms tam tikai nojautu par tādu faktu."
Kucīte Ziepniekkalnā!
Toreiz:
30.12.2009.g. vakarā Ziepniekkalnā pie Valdeķu ielas 52 nama gulēja šī kucīte (iespējams notriekta ar auto). Viņa pati nespēja piecelties.
Kucīti atradēji nogādāja klīnikā, kur suns šobrīd atrodas stacionārā.
Dzīvnieka aptuvenais vecums ir 8-10 gadiņi. Viņa ir gudra, apķērīga un ļoti mīlīga. Šobrīd kucīte ir jau atkopusies, pati var iziet ārā pastaigā!
Ja kāds atpazīst šo kucīti un zina viņas saimnieku, lūdzu, piezvaniet mums 20203333.
Kucīte noteikti ir kāda mīlulīte, jo ir labi barota, zobiņi arī ir ļoti labā stāvoklī. Izskatās, ka kucīte saprot krievu valodu! /05.01.2010.g./
Tagad:
Veiksmīgi atgriezusies pie saimniekiem.
Fidži un mazās meitiņas
Ir pagājuši jau gandrīz 3 mēneši kopš Ulubele savā paspārnē uzņēma kaķenīti Fidžī un viņas piecus bērniņus! Visi mazie ir izauguši par burvīgiem kaķēniem, no kuriem trīs - Lokki, Flēra Fabia un Belko - jau veiksmīgi dzīvo savās ģimenēs!
No mūsu Ulubeles piecīšiem vēl divas pelēk-svītrotās māsiņas meklē sev jaunu ģimeni. Ideāli, ja abas tiktu adoptētas kopā, jo mazās lēdijas jau no mazotnes vienmēr turējās blakus viena otrai!
Mazās skaistules nosaucām par Fionu un Frikiju. Abas ir īpašas jo viņām ir ļoti interesanti, apaļīgi deguntiņi – tādi kā rūķīšiem!
Fiona
Toreiz:
Šī kaķenīte ir ļoti, ļoti aktīva, ar īpaši garu asti un raksturā mazā ir vareni ziņkārīga, patīk arī mazliet papļāpāt.
Viņu interesē it viss, kas notiek apkārt.
Mazā draiskule jau cītīgi ēd kaķu konservus un sauso barību. Joprojām liels gardums ir svaiga liellopa gaļiņa. Šobrīd izskatās, ka mazā Fiona izaugot būs slaidas miesas būves, mazliet pūkaina un skaisti pelēk–svītrota kaķu dāma. Viņa ir ļoti skaists kaķēns. Fionai vienīgajai no visiem pieciem mazajiem no mammas ir iedzimušas īpaši „spalvainās ķepiņas”...
Fiona apbur ar savu draiskulību.
Tagad:
Liels prieks par Fionu jeb nu jau Džūnu!
Frikija
Toreiz:
Savukārt mazā Frikija ir mazliet prātīgāka. Viņai ļoti patīk sēdēt un vērot cilvēku. Augumā viņa ir maziņa, smalka un izaugot noteikti būs no maza auguma kaķenītēm.
Šobrīd mazajai jaunkundzītei vēl negaršo kaķu konservi un sausā barība. Frikija vēl dzer mammas pieniņu un viņai ļoti, ļoti garšo „mājas” ēdiens jeb dažādas gaļas putriņas.
Frikijas kažociņu rotā interesants un īpašs musturs (laikam kaķu tēta gēni) un viņas austiņas salīdzinot ar auguma proporcijām ir mazliet lielākas, kas padara šo mazo kaķenīti par ļoti interesantu un skaistu dzīvnieciņu...
Tagad:
Jaunie saimnieki atzīst, ka: "Kika ir ļoti jautra un aktīva mazulīte”.
Nelielas epizodes iz Kikas jaunās dzīves:
“Guļamistabā ir lielais iebūvētais skapis un tam durvīs liels, liels spogulis. Vakar Kika plosījās - skrāpēja spoguli, bruka tam virsū, līdz saprata, ka tā ir viņa, nevis cits kaķis…
Kikai patīk skriet pa māju. Kādu vakaru viņa centās pagrauzt manas orhidejas – cenšos iemācīt vārdiņu “nedrīkst”!
Kikai ļoti patīk aizkari. Bet man sķiet, ka tas tāpēc, ka aiz tiem ir TV antena un Kikai patīk to grauzt.
Vēl viņa šobrīd ļoti labi saprot, kas ir ledusskapis un ka no turienes var dabūt ļoti gardas lietas... Kad gatavojam ēdienu, Kika pievērš sev uzmanību, piesēžas pie ledusskapja un sāk diņģēt kaut ko gardu, Es teiktu, ka gudra meitene.”
Kikas fotosesija.
Māsiņa Pūciņa
Toreiz:
Māsiņa „uzradās” pagājušā gada septembrī vienā Smiltenes pilsētas pagalmā kopā ar savu brālīti! Brālītis veiksmīgi atrada jaunos saimniekus nedēļas laikā, savukārt par Māsiņu pagaidām neviens vēl nav interesējies!
Māsiņa ir sterilizēta un vesela kaķu lēdija. Viņai ir ļoti interesants kažoka krāsu salikums! Raksturā dāma ir ļoti mīlīga, viņai patīk sēdēt cilvēkam klēpī un mīļoties!
Mēs visi ļoti, ļoti ceram, ka kādam Māsiņa iekritīs sirsniņā, lai to paņemtu azotē un aizvestu uz vietu, ko kaķenīte varēs uzskatīt par savām mājām!
Tagad:
Māsiņa BEIDZOT ir tikusi pie SAVĀM mājām Ogrē!
Kāpēc "beidzot"? Jo šis ir tas laimīgais gadījums, kad gadu un divus mēnešus ilgos meklējumos, nezaudējot cerību, kaķenīte tomēr ir sagaidījusi SAVUS saimniekus.
Un nu Māsiņai ir arī jauns draugs - runčuks! Pagaidām Māsiņa uzvedas kā mājas saimniece un runčuku jau nolikusi pie vietas.
Terro
Toreiz:
Čaka - Matīsa ielas krustojumā atrasts suns!
Vakar vakarā ap 21.00 pie Čaka un Matīsa ielas krustojuma (pie Iki veikala) šis vilciņš skraidīja apjucis, neko nesaprotot.
Palaimējās, ka auto nobremzēja un suni nenobrauca.
Ap kaklu bieza, brūna ādas siksna, žetona vai kādu citu nummuru nebija.
Suns izskatās jauns, zobi ļoti labi, balti. Ļoti mīlīgs un sabiedrisks.
Šo nakti suns pavadīja pie puķu pārdevējas, bet tur var palikt vēl šodien līdz vakaram, jo viņai "mazs dzīvoklītis un 2 kaķi!"
Meklējam šim skaistulim Pagaidu mājas, kamēr atradīsim pazudušo saimnieku ...
16.11.2009.g.
Tagad:
Vilciņš Terro tikko (17.11.2009.g.) aizbrauca uz savām mājām Pārdaugavā
Melnais runčuks!
Toreiz:
Maskavas ielas 254/4 nama IV kāpņu telpā Lāčplēša dienā pieklīdis melns kaķis ar baltu apkaklīti, astes galu un pakaļējo ķepiņu pirkstiņiem. Pēc tā, ka kaķis ir kopts, draudzīgs, mīlīgs un izmisīgi meklē atsaucīgu cilvēku, var spriest, ka noteikti ir pazaudējis savu saimnieku.
Kaķis pašlaik pajumti atradis kāpņu telpā, jo atradējam mājās jau ir runcis-personība!
Bonija
Toreiz:
Šī 3 mēnešus jaunā, aktīvā un vēl mazliet bailīgā kucīte šobrīd dzīvo Pagaidu mājās Talsu pusē!
Mazā Bonija augumā varētu izaugt mazliet virs ceļa. Ir ļoti, ļoti mīlīga. Kā saka pagaidu saimniece: „Boniju pat lāgā nevar nobildēt, jo viņa grib visu laiku spiesties klāt un mīļoties”!
Bonijas rakstura izveide un turpmākā uzvedība būs atkarīga no jaunā saimnieka.
Mēs visi ļoti ceram, ka Bonijai atradīsim jauku un labu saimnieku ar lielo burtu "S"!
Tagad:
Draiskule ir devusies uz Dundagu, kas ir netālu no pagaidu mājām, kur kucīte tiek lutināta un mīlēta! Mums visiem ir prieks par Bonijas veiksmi!
Mince
Toreiz:
Mincītes stāsts:
Nezinu kādā veidā un kāpēc, bet es atrados uz Ventspils tilta brauktuves apļa... Apkārt bija šausmīgi mašīnu trokšņi... Tā nu es sabijusies skraidīju pa šoseju, jo nesapratu KUR lai paslēpjos! Tad viena no tām rūcošajām mašīnām apstājās un ārā izkāpa kāds pāris... Izmantojot izdevību, es viņiem neredzot ielīdu un paslēpos tajā stāvošajā mašīnā – vismaz mazliet drošāk!
Pēc kāda laika viņi saprata, kur esmu, un visādos veidos mēģināja mani no turienes dabūt ārā! Apkārt jau sastājās vairākas mašīnas un cik sapratu, visi gribēja dot padomus kā nu tad labāk mani sagūstīt. Beigu beigās es padevos un atļāvu sevi paņemt rokās! Biju ļoti nobijusies.
Pēc tam mēs visi kaut kur braucām un mani atveda uz Pagaidu mājām (pie tā pāra, kas mani atrada uz šosejas).
Tur jau priekšā bija 3 pieauguši kaķi, no kuriem man arī bija bail. Tajā vakarā no visiem pārdzīvojumiem es noslēpos, negribēju nedz ēst, nedz dzert; joprojām ļoti baidījos, jo nezināju – kas būs tālāk?!
Tagad ir jau pagājušas piecas dienas kopš esmu drošībā! Esmu jau attārpota, atblusota un veselīga maza kaķu meitenīte!
Mans vecums ir aptuveni pusotrs mēnesis. Man ļoti patīk sēdēt cilvēkam klēpī. Jau sāku pierast pie sadzīves trokšņiem un pārējiem kaķiem. Kad mani vairs neviens neauklē, es drošības labad tomēr kaut kur ielienu un paslēpjos!
Tagad es meklēju sev labus un mīļus saimniekus – tādus pašus kāda esmu es! Esmu piemērota dzīvošanai istabā!
Mazais Tīģerēns
Oktobra pirmajās dienās pie viena dzīvokļa durvīm (8.stāvā) vakarā uzradās šis mazais runčuks...
Kā viņš tur nonāca zina tikai viņš pats!
Dzīvokļa saimniece paņēma mazo uz pagaidu mājām! Sazinājās ar mums un vienojāmies, ka mazais pagaidu mītni radīs pie atradējas, tikmēr mēs visi kopīgiem spēkiem meklēsim jaunās mājas.
Pagaidu saimniece mazo Tīģerēnu atkopa un mazais jau bija gatavs gaidīt jauno saimnieku! Tika sagatavots sludinājuma teksts un mazā bildes, atlika tikai izvietot šo informāciju!
Liels bija mūsu prieks, kad šorīt saņēmām zvanu par to, ka mazo Tīģerēnu pagaidu saimniece nevienam neatdos, jo mincis jau paspējis iekrist sirsniņā un neviens cits Tīģerēnu nemīlēs kā Solvita.
Mazais esot vienkārši burvīgs. Iemācījies iet kastītē, kārtīgi ēd un pats galvenais - naktīs guļ piespiedies klāt cilvēkam, skaļi murrājot.
Esam ļoti priecīgi par Tīģerēnu un Solvitu - lai viņiem kopā jautra un mīļa dzīvošana!
Ulubeles piecīši
Toreiz:
Ir pagājuši jau gandrīz 3 mēneši kopš Ulubele savā paspārnē uzņēma kaķenīti Fidžī un viņas piecus bērniņus! Visi mazie ir izauguši par burvīgiem kaķēniem, no kuriem 3 jau veiksmīgi dzīvo savās ģimenēs:
Tagad:
Flēra Fabia
Maziņā uzreiz iekaroja saimnieku gultu un saprata, ka vislabāk gulēt ir tieši pa vidu starp spilveniem (lai kāds no divkājainajiem neapvainotos)!
Katru rītu Flēriņa ar saimniekiem ēd kopā brokastis. Parasti mazā kaķu lēdija uzlec uz galda un nokontrolē, vai viss ir savās vietās. Pie tam, mazajai uz galda ir nolikts speciāls pītais grozs, kurā viņa var droši gulēt un vērot apkārt notiekošo.
Mazā tiek ļoti lutināta un mīlēta. Jaunie saimnieki vairs nespēj iedomāties dzīvi bez mazās murrātājas!
Lokki
Visas savas desmit rotaļlietas ātri pazaudē zem dīvāna, galda, krēsla utt., katru rītu tās jāatrod un atkal jānoliek istabas vidū.
Mazais ir ļoti mīļs un jauks runčuks! Lokki ar katru dienu aug un kļūst viltīgāks un nadzīgāks.
Jaunā saimniece par savu mīluli sagatavojusi īpašu fotostāstu, no kura noprotams, ka mazais runčuks ir jau labi iedzīvojies pie SAVIEM cilvēkiem.
Belko
Mazā Belko tika adoptēta septembra sākumā un dzīvo Rīgā pie viena jauka jauna pāra!
Atrastā kaķenīte Ādažos!
Toreiz:
Ādažos pie veikala uzradās šī kaķenīte. Viennozīmīgi - istabas! Neprot sevi aizstāvēt, neprot dzīvot uz ielas, baidās no trokšņiem!
Cilvēki, kas baro Ādažu ielas kaķus, saka, ka kaķenīte esot izmesta no mašīnas.
Pa dienu viņa slēpjas, vakaros nāk ārā paēst un atkal skrien noslēpties kādā slēptuvē.
Kad barotāja ierodas un viņu pasauc, viņa skrien klāt un kāpj klēpī! Kaķenīte ir mīlīga, burvīga un jauka murrātāja...
Šobrīd mums NAV nekādu iespēju viņu paņemt Pagaidu mājās - drošībā. Uz ielas viņa nemāk dzīvot...
Lūgums: ja ir kāds cilvēks, kurš var paņemt šo skaistulīti pie sevis uz Pagaidu mājām vai uzreiz uz īstajām un vienīgajām - lūdzu, sazinieties ar Dzīvnieku pansiju Ulubele pa telefonu 20203333.
11.09.2009.g.
Tagad:
Mīlīgā kaķenīte ir veiksmīgi atradusi sev jaunu un mīlošu ģimeni!
Kronvalda parkā atrastā kucīte!
Toreiz:
Kronvalda parka rajonā tika atrasta vilkveidīga (jauktene) kucīte.
Vecums apmēram 1 gadiņš. Ļoti, ļoti mīlīga, vidēja auguma, labi kopta! Ap kaklu NEBIJA siksnas!
Stipri klibo (savainota priekšējā ķepiņa)!
01.09.2009.g.
Tagad:
Atrastā kucīte piektdien (26.09.) aizbrauca uz savām jaunajām mājām Rīgas rajonā!
Viņai ir sava privātmāja ar plašu teritoriju! Kucīte Zeta ir ieguvusi ģimeni, kurā ir septiņi cilvēki un, protams, ka pieci bērni ir vislielākie Zetas draugi!
Rūdis un Tomiņš
Toreiz:
Šie jaukie, mazie murrātrāji, kas nesen pieraduši pie cilvēka, meklē gādīgu un saprotošu saimnieku.
Jau pāris dienas abi dzīvo Pagaidu mājās Ādažos un ir sapratuši, ka ēdiena trauciņš vienmēr būs piepildīts. Abi minkas jau iemācījušies iet kastītē un lēnītēm ļaujas mīļoties. Melnbaltais (Tomiņš) ir daudz drošāks par rudo runčuku (Rūdi).
Kaķēnu aptuvenais vecums ir 4 mēneši.
Tagad:
Rūdis jau ir paaudzies un iejuties SAVĀS mājās Tukumā!
Valmieras kaķbērni
Toreiz:
10.jūnijā istabas kaķu mammai piedzima 3 burvīgi kaķēni. Viens mazais murrātājs jau laimīgi dzīvo savā jaunajā ģimenē! Savukārt šie abi mazie razbainieki - brālītis un māsiņa - vēl gaida savu saimnieku! Baltā apkaklīte, baltās ūsas un ķepiņas daiļo kaķenītes spīdīgo kažociņu, savukārt brālīti daba apveltījusi ar pilnīgi melnu kažociņu!
Abi mazie murrātāji ir apguvuši visas istabas kaķiem paredzētās uzvedības normas un ir gatavi doties uz jaunajām mājām. Mazie cer, ka drīz viņu jaunais saimnieks viņus pamanīs un dāvās vienam no viņiem (vai pat abiem kopā) mīlestību un draudzību mūža garumā...
Šariks
Toreiz:
Mani sauc Šariks! Esmu tikai vienu gadu jauns, liels, brūni melns un ļoti aktīvs suns!
Esmu ļoti mīļš, man nepiemīt agresivitāte. Ļoti labi protu aizstāvēt savējos un savu teritoriju! Man ļoti patīk skriet, peldēt, spēlēties ar mantiņām! Ja man būtu sevi jāraksturo vienā vārdā, es teiktu, ka esmu kā „dzīvsudrabs” jeb neizsīkstošs enerģijas avots.
Esmu ļoti gudrs un apķērīgs, protams, arī mazliet viltīgs razbainieks... Atceros, kad mani tikko atveda uz Ulubeli un ielika tajā speciālajā voljērā (kurā es nemaz negribēju palikt)..., sēdēju un skatījos, kā cilvēks šos vārtus atver un aizver ar to aizbīdni. Hm... cik tas ir vienkārši! Man uzreiz „amats bija ķepā” un es pats sevi izlaidu ārā! Tad nu gan gāja jautri! Tagad jau saprotu, ka labāk tā nedarīt!
Saprotu gan latviešu, gan krievu valodu. Protu dažas viselementārākās komandas. Esmu (kā man saka) viegli apmācāms!
Man jau dikti patīk Ulubelē, it īpaši suņu meiteņu dēļ, kas dzīvo vienu voljēru tālāk, bet man te ir pārāk maz vietas... Man nepietiek ar pastaigām 3 reizes dienā... Es ļoti ilgojos pēc ģimenes, kas mani adoptētu un uzskatītu par savu suni, mīlētu mani un galvenais, visu laiku ar mani spēlētos.
Man noteikti būtu jāturpina apgūt dažādas paklausības komandas! Ar citiem suņiem parasti pirmais nesāku rieties, bet ja mani kāds domā apcelt vai lekt man krāgā, tad gan es sevi aizstāvu!
Ļoti meklēju sev ģimeni, kas dzīvotu kādā privātmājā ar plašu teritoriju un noteikti ar žogu, lai es varētu izskrieties un nekur nenoklīstu! Un vēl viena svarīga lieta - vislabāk būtu, ja jaunajās mājās es būtu vienīgais suns, jo sava lielā auguma un temperamenta dēļ, noteikti vēlētos kļūt par barvedi. Izņēmums, protams, ir suņu meitenes... Tās man ļoti patīk!!!
Būšu arī ļoti labs mājas un teritorijas sargs.
Tagad:
Mīlulis ir devies uz Tukuma pusi, kur Šariku adoptēja Nikolajs ar kundzi Natāliju.
Šarikam ir sava privātmāja ar dīķi. Par dīķi sunim ir neviltots prieks (Šariks tajā skrienot praktiski visu laiku). Šarikam ir arī jauna draudzene - mini pūdeļdāmīte.
Melnis
Toreiz:
Kā jau mēs visi – esmu ļoti ātrs, lustīgs un dikti ziņkārīgs.
Vai, skatos pie māsām rosās kopēji... tā ..., ko viņi tur dara? ... Vau -auu, mēs esam šeit... un kauliņi arī jānes šeit ...
Tagad:
Viens no Ulubeles melnajiem piecīšiem ir devies uz savām pastāvīgām mājām Vecāķos, kur viņu lutina jaunie saimnieki Maruta un Gunārs.
Melnīša brāļi Ferdinands un Riko, kā arī māsiņas - Līza un Dora sūta sveicienus un priecājas par brāli. Par Melnajiem suņu bērniem vairāk vari lasīt Adoptējamo dzīvnieku sadaļā, bet katru individuāli aplūkot šeit.
Fāze
Toreiz:
Mani sauc Fāze (diezgan smieklīgs vārdiņš, ne?), man ir tikai pusgadiņš. Esmu ļoti dzīvespriecīga, daudz smaidu un man ļoti patīk cilvēki! Šobrīd dzīvoju Salaspils rajonā. Man ir sava potēšanas pase un esmu vesela kā ’’rutks’’! Man patīk arī citi suņi un pret kaķiem izturos ar vienaldzību...
Diemžēl savās mājās es vairs nevaru palikt ģimenes apstākļu dēļ. Tādēļ meklēju sev jaunu ģimeni, kura ar mani spēlēsies, lutinās un galvenais - mīlēs mani.
Esmu pieradusi dzīvot ārā un skraidīt pa mājas teritoriju!
Ļoti gaidu savu jauno ģimeni, kura spēs mani pieņemt, savukārt, es būšu paklausīga un sniegšu daudz pozitīvu emociju!
Tagad:
Sunīte ir devusies uz Līgatni, kur sadzīvos kopā ar draugu - suņu puiku.
Bosis un Betiņa
Toreiz:
Stāsts skumīgs, bet cerība mirst pēdējā:
"Bosis un Betiņa uzauga ezera krastā privātmājas pagalmā, bezrūpīgi vadot savas dzīves pirmos gadus. Nākuši no kluba Favorīts, labi skoloti un piedalījušies izstādēs. Laiki mainījās un iespēja palikt dzīvot privātmājā nebija.
Pārcēlāmies uz dzīvi Teikā vienistabas dzīvoklī, kur abiem palaidņiem sarūpējām apzaļumotu un norobežotu iekšpagalma dārziņu. Taču ilgi mums tur nebija lemts uzturēties - mājas saimnieks mājā veido privāto bērnudārzu un apzaļumotajā pagalmā tiks ierīkots spēļu laukumiņš mazajiem ķipariem. Un vienistabas dzīvoklis tuvākajā laikā pārtaps par skaistumkopšanas salonu.
Tā nu esam palikuši bez mājām - gan paši, gan mūsu pasaulē vis-vis-vismīļākie četrkājainie draugi!”
Lūk, abu jauko suņu apraksts:
Bosis ir „jestrs” kundziņš, pilnā vārdā Sers Boss Tabučī, protams, labākajos gados - nupat sācis ritēt piektais. Balts ar bēšīgiem plankumiem, gaiši brūnām acīm, kupētām ausīm un miesās padevies, ļoti būdīgs, sver gandrīz 45 kg. Elegants puika, ļoti gudrs. Vienīgā kaite - nu dikti liels kārumnieks. Kārumu būšana ir Bosīša lielākā vājība, bet pie plusiem var minēt milzīgu mīļošanos.
Mājās ir ieaudzināts viesistabā nenākt un gultā arī negulēt, dresūrai labi pakļaujas, jo īpaši, ja izrunājas. Bosim jo īpaši vajadzīgas garās vīru pārrunas pie aliņa vakaros. Tā gan ir tradīcija, ko būtu jāievēro.
Suņuki ir nedalāmi, tas šobrīd sagādā lielākās problēmas, jo vairāki cilvēki ir pieteikušies, bet ņemt pa vienam. Esam mēģinājuši atdalīt, pieradināt, ņemot vienu uz darbu un otru atstājot mājās - Bosis kā jau puika, emocijas māk savaldīt, vienīgi acis nodod sirdi plosošās skumjas. Bet Betiņa... jūk prātā burtiskā nozīmē.... Kucīte nevar dzīvot bez sava drauga (arī dzirdes dēļ)!
Tagad:
"Abi stafiņi jūtas labi, jaunajās mājās ir jau iejutušies pilnībā, liekas it kā nebūtu sveši! Betiņa staigā visiem līdzi kā astīte. Bosiņš nopietns vīriņš! - abi draudzīgi.
Abi divi domā, ka zirgi ir lieli suņi, un tāpēc sargā cilvēku no zirga.
Bosikam iepatikās peldēties (spriežot pēc saimnieka teiktā, viņam tas agrāk nepatika).
Suņiem forši, daudz plašumu - pļavas, lauki, var izskrieties kārtīgi. Vakaros, pēc garas dienas, guļam kā nosisti - izskraidījušies visas dienas laikā. Pirmajā naktī gan uztaisīja lielu bardaku, viss bija savandīts. Tagad mēs vairs to nedarām. Bosiņš nedaudz skumst, bet kopumā mums visiem iet labi!"
Rokijs
Toreiz:
Rokijs ir 5 gadus vecs suņu puika, kas vienmēr smaida. Raksturā ir jautrs un dzīvespriecīgs! Viņam ļoti patīk spēlēties, kārtīgi izskrieties un patīk sargāt savu teritoriju. Rokijam ļoti patīk bērni, jo bērni ir tie, kas ar viņu spēlējas biežāk, kā pieaugušie.
Rokijs sadzīvo arī ar kaķiem (ja mājā ir minka, to respektēs)!
Suns ir pieradis brīvi pārvietoties pa savas mājas pagalmu.
Diemžēl Rokijs vairs nevar palikt savās mājās... tāpēc mēs ļoti ceram, ka mums izdosies šim jaukajam, dzīvespriecīgajam dzīvniekam atrast jaunu ģimeni, kas suni pieņems un mīlēs daudzus, jo daudzus gadus!
Tagad:
Rokijs ir adoptēts un aizbraucis dzīvot uz laukiem pie kāda jauka laulātā pāra. Par ko ir liels prieks!
Lapsiņa
Toreiz:
Lapsiņa piedzima 2008.gada 18.septembrī.
Kopā viņi ir 7 kustonīši.
Lapsiņai 18.februārī būs jau 5 mēneši un viņa ir vienīgā no visiem kucēniem, kas vēl meklē savu jauno ģimeni! Kucēnu mamma ir vidēja auguma vācu aitas šķirnes jauktenīte.
Izskatās, ka Lapsiņa būs vidēja auguma suns.
Mazā kucīte būs labs ģimenes draugs, jo patīk spēlēties ar bērniem, raksturā ir ļoti jautra un mīlīga!
Lapsiņa ir pieradusi dzīvot kopā ar citiem suņiem, līdz ar to viņai nebūs iebildumi, ja jaunajā ģimenē būs jau kāds četrkājainais draugs.
Saulkrastu kaķmeitiņas
Toreiz:
Mazais rudais runčuks jau ir devies uz savām pastāvīgajām mājām pie sava saimnieka, bet abas kaķmeitiņas pucē kažociņus un satraukti gaida savu ĪSTO cilvēku. Kaut arī dzimušas brīvībā, kaķenītes ir ļoti draudzīgas un pret cilvēku labvēlīgas. Kaķu mamma viņas gatavo dzīvei pie cilvēka.
Varbūt tieši šī kaķenīte (vai abas) ir kā radīta Tev un jums kopā lemti vairāki abpusējas mīlestības gadi.
Tagad:
Abas kaķu māsiņas ir atradušas savus cilvēkus un pārcēlušās uz dzīvi Rīgā. Abām meitenēm izdevās ļoti ātri iekarot vietu savu jauno saimnieku sirdīs.
Barijs
Toreiz:
Kastrēts un čipēts. Pieradināts pie sausās barības. Taču viņš nav gastronomisks izvirtulis un ēd visu.
Barijs ir pieradis pie ilgām pastaigām, viņam patīk pastaigas laikā nest savu mantiņu. Braucot ar riteni, Barijs paklausīgi skrien blakus! Ir aktīvs un jautrs suns.
Pa dienu ļoti nepatīk palikt vienam mājās (tad aiz garlaicības mēdz pa retam pastrādāt mazas nerātnības).
Brīvdienās suns ir pieradis braukt visur līdzi ar automašīnu!
Barijs necieš kaķus un putnus (tos parasti grib noķert).
Ar bērniem draudzīgs.
Pret citiem suņiem nav agresīvs, bet ja kāds suns uzbrūk - Barijs aizstāvās!
Patreizējā saimniece vairs Bariju nevar paturēt, viņai tiešām sāp sirds... Tāpēc kopīgiem spēkiem mēs visi meklējam Barijam vis-vislabākās mājas un ģimeni. Ideāli, ja jaunajās mājās Barijs varētu skraidīt pa privātmājas teritoriju...
Tagad:
Barijs dzīvo savā privātmājā laukos un jaunajās mājās jau ir labi iedzīvojies.
Kaķenīte
Toreiz:
Mazās vecums ir tikai 1.5 mēneši. Kaķenīte ir kārtīga un ļoti mīlīga. Patīk labi paēst un spēlēties.
Šobrīd mazulīte atrodas Smiltenē!
Brālītis un Māsiņa
Toreiz:
Šie divi skaistie un mīlīgie kaķēni pieklīda pie kādas mājas Smiltenē.
Viņiem paveicās, jo bija cilvēks, kas viņus paņēma siltumā un pabaroja.
Mazie kaķēni ir veseli un dzīvespriecīgi. Vienīgais, kas viņiem trūkst ir labs un atbildīgs saimnieks.
Puika
Toreiz:
Patreiz dzīvoju vienā pierīgas kokzāģētavā, bet šeit es vairs ilgi nevaru palikt, jo šī saimniecība ir pārdota, bet pircējiem es neesmu vajadzīgs. Esmu pieradis dzīvot lielā plašā voljērā, kas tagad man ir atņemts. Tagad te viss tiek pārkārtots... Jūtu - ir pienācis pārmaiņu laiks... ļoti meklēju sev jaunas mājvietas un savu īsto ģimeni, kura dzīvotu kādā privātmājā ar plašu teritoriju un žogu, lai es varu izskrieties un arī nenoklīstu...
Līdz šim esmu labi audzināts un uzturēts. Man ir vakcinācijas apliecība un esmu kārtīgi saņēmis visas vajadzīgās potes, no kurām man nemaz nebija bail...
Bet ja Tev ir māja ar dārzu un ir vajadzīgs labākais un feinākais suns uz pasaules - esmu īstais!!! Labi izskatīšos arī kā mājas sargs sava iespaidīgā auguma dēļ!
P.S. man dikti patīk tie mazie cilvēciņi - bērni...
Tagad:
Jau sešus mēnešus laimīgais Puika dzīvo ar savu ģimeni privātajā mājā Iecavā. Visi ir ļoti laimīgi, ka satikās!
Puikam tiek veltīta visa saimnieku mīlestība.
Vislabākais draugs nenoliedzami ir Lāsma, kas brīvajā laikā nodarbojās ar mākslas darbiem, kuru galvenais modelis ir draugs Puika :)
Lora un Brita
Toreiz:
Lora: "Esmu austrumeiropas aitu šķirnes suņu meitene, kas dzimusi 17.05.2006.g. Abi mani vecāki ir no Maskavas. Esmu saņēmusi visas potes, un man ir ciltsraksti. Šobrīd dzīvoju āra apstākļos, esmu paklausīga, draudzīga pret bērniem un citiem mājdzīvniekiem. Esmu ļoti labs sargs. Dažādu apstākļu sakritības dēļ, patreizējais saimnieks vēlās mani atdot bez maksas citai ģimenei! Neesmu piemērota dzīvoklim.
Brita: "Esmu krievu eiropas laika, dzimusi 27.12.2006.g. Man ir LMKA (Latvijas Mednieku kinoloģiskās apvienības) ciltsraksti. 07.07.2007.g. biju izstādes uzvarētāja starp jaunākā vecuma kucītēm – laikām. Esmu paklausīga, draudzīga ar bērniem. Biju paredzēta kā medību suns medniekam, bet savā būtībā neesmu mednieks. Par cik biju ņemta speciāli šādam mērķim, saimnieks tagad vēlas ATDOT mani gādīgās rokās.
Tagad:
Abas suņu kucītes tika ADOPTĒTAS kopā.
Jaunais saimnieks Vairis stāsta, ka abas suņu meitenes ir ļoti aktīvas mīlules un vienmēr uzturas saimnieka tuvumā, kā arī palīdz ganu darbos :)
Lora un Brita ir kļuvušas par īstām mājas mīlulēm!
Alma
Toreiz:
Kāpēc mani grib atdot... Biju domāta, kā draugs mazajam saimniekam, bet esmu izaugusi un nevienam no manas ģimenes vairs nav laika ar mani darboties. Visu dienas lielāko daļu esmu viena pati un tas man ļoti nepatīk. Jūtos pamesta. Saimnieki saka, ka vairs nevarot mani paturēt. Ļoti negribu iet uz patversmi...
Tagad meklēju sev jaunu, atbildīgu un mīlošu ģimeni. Ideāli būtu ja es varētu pārcelties uz laukiem!!! Būšu labs draugs un sargs. Apsolu. Būšu dikti labs suns!!!
Tagad:
Prieks un laimes sajūta pārņēma Almu, kad viņa atbraucot uz jaunajām mājām satikās ar diviem četrkājainajiem draugiem Dreiku un Teru!!! Visiem kopā iet jautri, jo var spēlēties un draiskoties pa āru visu dienu :)
Inga: "Alma ir ļoti laba un mīļa suņu meitene, klausa uz vārda un ļoti man pieķērusies. Alma ļoti ātri mācās no manējiem - arī visus netikumus, gulēšanu gultā ir apguvusi perfekti. Liels paldies Ulubelei par Almiņu!"
Tas ir liels gods, ja kaķis ļauj sevi mīlēt.
Sadaļas
Materiālu pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz www.ulubele.org obligāta
Copyright © 2007 Biedrība Dzīvnieku pansija Ulubele
Dizains 
Kods 