Jūrascūciņa

jurascucinja
Caviidae

Klasifikācija
Valsts:
Dzīvnieki (Animalia)
Tips: Hordaiņi (Chordata)
Klase: Zīdītāji (Mammalia)
Kārta: Grauzēji (Rodentia)
Dzimta: (Caviidae)
Apakšdzimta: (Caviinae)
Ģints : (Cavia)
Sugas: Cavia porcellus; Cavia aperea; Cavia tschudii; Cavia guianae; Cavia anolaimae; Cavia nana; Cavia fulgida; Cavia magna; Cavia intermedia

Jūrascūciņa ir Caviidae dzimtas Cavia ģints grauzējs. Par spīti nosaukumam, jūrascūciņām nav nekāda sakara nedz ar cūkām, nedz ar jūru. Kaut arī pazīstamas vairāk kā 20 dažādu šķirņu, visbiežāk sastopamā ir C. Porcellus — parastā jūrascūciņa.
Cilts forma mājas jūrascūciņai ir Peru suga Cavia cutleri Benn. Var būt vienkrāsaina, kā arī raiba - trīskrāsaina (melnbaltdzeltena) vai četrkrāsaina (vēl sarkans).
Pirmie ap 2000. g.p.m.ē. jūrascūciņu pieradināja — un sāka lietot uzturā — senie inki, kas apdzīvoja Dienvidamerikas Andu reģionu jeb tagadējo Peru un Bolīvijas teritoriju. Šai apvidū vēl aizvien jūrascūciņas gan tiek turētas kā mājdzīvnieki, gan lietotas uzturā.
Angļu un holandiešu jūrnieki un tirgotāji ieveda jūrascūciņas Eiropā 16.gs. sākumā drīz pēc Amerikas atklāšanas, kur eksotiskie mīluļi ātri iemantoja popularitāti. Varbūt tādēļ to nosaukumā parādās vārds “jūra” — tās nāk no aizjūras. Kā jūrascūciņas kļuva par “cūciņām”, nav skaidrs. Piemēram, viena versija vēsta, kas šis nosaukums jūrascūciņām radies, jo tās izdod cūkām līdzīgas skaņas. Arī to miesas uzbūve mazliet līdzīga cūkām – ķermenim neproporcionāli liela galva, apaļš rumpis, u.tml.
Lai kāda arī nebūtu šī dzīvnieka nosaukuma etimoloģija, šis “cūkas” vai “cūciņas” motīvs parādās arī citās valodās, ne tikai latviešu. Piemēram, angliski "jūrascūciņa" ir guinea pig (“Gvinejas cūka” — iespējams, tādēļ, ka no Latīņamerikas uz Eiropu atbraukušie jūrnieki tirgoja tās par vienu gineju, vai varbūt tādēļ, ka no Dienvidamerikas uz Eiropu kuģi parasti devās caur Gvineju Āfrikā). Vāciski to sauc Meerschweinchen (“Mazā jūras cūka” vai drīzāk kā latv. val. — “jūras cūciņa”), Zviedrijā to sauc marsvin (no latīņu val. mare (“jūra”) un zviedru svin (“cūka”)). Jūrascūciņas zinātniskais nosaukums ir Cavia porcellus (porcellus latīniski = “cūciņa”).
Pieaugušas jūrascūciņas garums parasti ir ap 20 cm, svars — 600-1200 grami (mātītei) un 800-1800 gr (tēviņam). Jūrascūciņai ir ķermenim proporcionāli īsas kājas un liela galva, apaļš, plecīgs rumpis un mazas, apaļas austiņas. Kā jau visiem grauzējiem, jūrascūciņai ir gari, asi priekšzobi un astoņi dzerokļi barības sakošļāšanai. Jūrascūciņas oža un dzirde ir izcilas, un šīs tai ir daudz labāk attīstītas maņas nekā redze. Jūrascūciņas vidējais mūža ilgums ir 5-6 gadi, bet labos apstākļos tā var nodzīvot līdz pat 10 gadiem.
Veikls, patīkams un samērā viegli audzējams dzīvnieciņš.

 

Suņi klausās, kad tu runā par sevi, un ir tik pieklājīgi, ka izrāda pat interesi.

Zivtiņa lido