Asīzes Francisks

(ap 1181 – 1226)

Asizes Fr
Mūks un dzejnieks. Pēc nāves viņu uzskatīja par svēto, jo viņa askētiskais dzīves veids pārsteidza laikabiedrus. Neilgi pirms nāves viņš esot piedzīvojis garīgu parādību, kas tik ļoti satriekusi mūku, ka viņam atvērušās Jēzus Kristus brūces pēdās, plaukstās un sānos (stigmāti), no kurām tecējušas asinis.

Asizes Fr
Pirmais sprediķis, ko Asīzes Francisks teicis, bija putniem. Šis notikums ir plaši aprakstīts – putni esot bijuši nometušies ap viņu ciešā lokā, ka viņš tiem varējis pieskarties, un neaizlidoja, līdz sprediķis nebija beidzies. Šis notikums kalpojis arī par sižetu daudzām gleznām.

Asizes Fr
Leģendārs ir arī stāsts par to, kā Sv.Asīzes Francisks pieradinājis niknu cilvēkēdāju vilku, pasargājot Gubjo pilsētu, ko vilks apdraudējis.

Asīzes Franciska Miera lūgšana

Kungs radi no manis miera darbarīku!
Lai es spētu nest savu mīlestību tur, kur valda naids,
Lai es nestu piedošanu tur, kur sāpīgi pāri dara,
Lai es nestu saskaņu tur, kur nesaderība,
Lai es nestu patiesību, kur valda maldi,
Lai gara samulsumā, es iespētu parādīt likumu,
Lai es spētu nest cerību tiem, kas izmisumā,
Lai tumsas vidū es spētu gaismu atklāt,
Lai skumjās es iespētu prieku nest,
Kungs palīdzi man, lai es pārplūstu ilgās dot, bet ne ņemt,
Lai es alktu ne tik daudz būt saprastam, kā citus saprast,
Ne tik daudz būt mīlētam, cik mīlēt,
Jo rodi tikai tad, kad atdodi sevi,
Aizmirstot sevi – iemanto sevi,
Piedodot citiem – gūsti piedošanu,
Nomirstot sev – dzimsti mūžīgai dzīvībai.

 

Ja būtu kāda universāla skaņa, kas pauž mieru, es noteikti balsotu par murrāšanu.

Zivtiņa lido