Kā pagāja darbīgā svētdiena

Svētdienas, 7. novembra rīts atnāca mazliet nosarmojis, viltīgi pielaikodams slidenus pārklājus lielceļiem un meža takām.

Šī bija īpaša svētdiena Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmes dažāda lieluma un vecuma rejošiem un ņaudošiem, kopskaitā 167 iemītniekiem. Atsaucoties aicinājumam, iepriecināt un samīļot četrkājainos dzīves pabērnus bija sanākuši vairāki simti dzīvniekmīļu. Citi jau šeit bija bijuši, bet daudziem tā bija pirmā reize, kad mērots ceļš uz patversmi. Īpašs prieks par ģimenēm ar bērniem, jo cieņpilna attieksme pret dzīvniekiem sākas tieši bērnībā.
Suņu priecīgās rejas neaprima visu dienu, jo katrs atnācējs godam jāsagaida un par došanos pastaigā ar kādu no ciemiņiem, jāpastāsta sugasbrāļiem. Toties kaķi izmantoja izdevību nesteidzīgi ieritināties klēpī, uzsākt murājamdziesmu un stāstīt, cik ļoti viņi grib mājās, ka dzīve uz ielas, nedrošībā, aukstumā un badā nav viņu izvēle. Bet viņu ir tik daudz, bet māju-maz. Tomēr viena sapnis par mājām piepildījās- mincis ar prieku slēdza mūža draudzību ar Savu Cilvēku un bez nožēlas teica ardievas patversmei.
Bet visā patversmes teritorijā līdz pat vēlai pēcpusdienai, kur vien skaties, valdīja aktīva rosība- gan lapas grābtas, gan suņu mājvietas uzlabotas, gan zāģēts, gan labots, gan tīrīts un uzposts. To gan būtu grūti paveikt bez Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas dārzi un parki” aizdotajiem darbarīkiem, tādēļ viņiem lielais paldies.
Tāpat liels paldies jāsaka visiem, kas tik aktīvi bija ziedojuši mantas mazajiem draugiem, lai viņiem ziemā būtu siltāk. Viens no talcinieku laikietilpīgākajiem uzdevumiem bija sašķirot milzīgo mantu kalnu. Tagad ar siltāku guļvietu patversmes iemītnieki nodrošināti vismaz uz vienu ziemu, lai cik auksta tā arī nebūtu.
Čaklo talcinieku darbošanos uzmanīja pastaigā devušies suņuki, kas ar draudzīgu astes luncināšanu teica paldies par rūpēm un, šķiet, noskatījušies Vladas Akimovas šovu ar dresūras paraugdemonstrējumiem, centās uzvesties, kā labi audzinātiem suņiem pienākas, jo galu galā divi no šova dalībniekiem bija nākuši no patversmes.
Diena pagāja nemanot un kad ciemiņi atvadījās no četrkājaiņiem, bija gan gandarījums par padarīto, gan milzums pozitīvu emociju, ko dod kontakts ar dzīvnieku, jo dzīvniekam piemīt īpašā spēja nevis pārmest, bet neviltoti priecāties un uzticēties arī pēc nežēlīgas nodevības un skarbas pagātnes. Un ticēt...līdz pēdējam elpas vilcienam. Bet tas ir tik aizkustinoši un iedvesmojoši! Tādēļ arī tad, kad svētki ir beigušies, arī tad, ja nevar piedāvāt mūža draudzību, var atbraukt uz patversmi pavisam parastā dienā, doties ikdienišķa pastaigā ar suni, samīļot kaķi un ikdiena kaut uz brīdi kļūs par svētkiem, jo mums visiem ir nepieciešams būt vajadzīgiem un būt mīlētiem vienkārši tāpat, tikai tādēļ, ka mēs esam!

Vēlreiz paldies visiem, kas iesaistījās pasākuma organizēšanā un kas atrada laiku un iespēju pavadīt jauku un darbīgu svētdienu kopā ar dzīvnieku patversmes „Ulubele” iemītniekiem. Sirsnīgs paldies viņu vārdā!

Ulubeles komanda

08.11.2010.

 

Kaķi zina, kā tikt pie ēdiena bez piepūles, pie pajumtes – bez pienākumiem un pie mīlestības – bez sirdssāpēm.

Zivtiņa lido